attaminatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of attāminō
Participle
attāminātus (feminine attāmināta, neuter attāminātum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | attāminātus | attāmināta | attāminātum | attāminātī | attāminātae | attāmināta | |
| Genitive | attāminātī | attāminātae | attāminātī | attāminātōrum | attāminātārum | attāminātōrum | |
| Dative | attāminātō | attāminātō | attāminātīs | ||||
| Accusative | attāminātum | attāminātam | attāminātum | attāminātōs | attāminātās | attāmināta | |
| Ablative | attāminātō | attāminātā | attāminātō | attāminātīs | |||
| Vocative | attāmināte | attāmināta | attāminātum | attāminātī | attāminātae | attāmināta | |
References
- attaminatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.