novietojums
Latvian
Etymology
From novietot (past stem: novietoj-) (“to put, to place”) + -ums (noun-forming suffix).
Declension
Declension of novietojums (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | novietojums | novietojumi |
| accusative (akuzatīvs) | novietojumu | novietojumus |
| genitive (ģenitīvs) | novietojuma | novietojumu |
| dative (datīvs) | novietojumam | novietojumiem |
| instrumental (instrumentālis) | novietojumu | novietojumiem |
| locative (lokatīvs) | novietojumā | novietojumos |
| vocative (vokatīvs) | novietojum | novietojumi |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.