rivalicius
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /riː.u̯aːˈli.ki.us/, [riːu̯äːˈlʲɪkiʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ri.vaˈli.t͡ʃi.us/, [riväˈliːt͡ʃius]
Adjective
rīvālicius (feminine rīvālicia, neuter rīvālicium); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | rīvālicius | rīvālicia | rīvālicium | rīvāliciī | rīvāliciae | rīvālicia | |
| Genitive | rīvāliciī | rīvāliciae | rīvāliciī | rīvāliciōrum | rīvāliciārum | rīvāliciōrum | |
| Dative | rīvāliciō | rīvāliciō | rīvāliciīs | ||||
| Accusative | rīvālicium | rīvāliciam | rīvālicium | rīvāliciōs | rīvāliciās | rīvālicia | |
| Ablative | rīvāliciō | rīvāliciā | rīvāliciō | rīvāliciīs | |||
| Vocative | rīvālicie | rīvālicia | rīvālicium | rīvāliciī | rīvāliciae | rīvālicia | |
References
- “rivalicius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- rivalicius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- Leumann, Manu. 1918. Die Adjektiva auf -ī̆cius. Glotta 9. 138.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.