venalicius
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /u̯eː.naːˈli.ki.us/, [u̯eːnäːˈlʲɪkiʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ve.naˈli.t͡ʃi.us/, [venäˈliːt͡ʃius]
Adjective
vēnālicius (feminine vēnālicia, neuter vēnālicium); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | vēnālicius | vēnālicia | vēnālicium | vēnāliciī | vēnāliciae | vēnālicia | |
| Genitive | vēnāliciī | vēnāliciae | vēnāliciī | vēnāliciōrum | vēnāliciārum | vēnāliciōrum | |
| Dative | vēnāliciō | vēnāliciō | vēnāliciīs | ||||
| Accusative | vēnālicium | vēnāliciam | vēnālicium | vēnāliciōs | vēnāliciās | vēnālicia | |
| Ablative | vēnāliciō | vēnāliciā | vēnāliciō | vēnāliciīs | |||
| Vocative | vēnālicie | vēnālicia | vēnālicium | vēnāliciī | vēnāliciae | vēnālicia | |
Related terms
Declension
Second-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | vēnālicius | vēnāliciī |
| Genitive | vēnāliciī vēnālicī1 |
vēnāliciōrum |
| Dative | vēnāliciō | vēnāliciīs |
| Accusative | vēnālicium | vēnāliciōs |
| Ablative | vēnāliciō | vēnāliciīs |
| Vocative | vēnālicie | vēnāliciī |
1Found in older Latin (until the Augustan Age).
Synonyms
References
- “venalicius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “venalicius”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- venalicius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- Leumann, Manu. 1918. Die Adjektiva auf -ī̆cius. Glotta 9. 137.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.